Tā kā bijām salasījušies, ka neatsverama Amritsaras pieredze ir nakšņošana zelta templī, uzreiz pa taisno dodamies turp. Jā, ap templi izkārtojušās vairākas ēkas – dažāda līmeņa naktsmītnes sikhu svētceļniekiem. Vienā no ēkām iekārtota atsevišķa telpa ārzemniekiem. Nav nekāda lepnā, protams, bet nav arī necik dārga, vispār, ja sirdsapziņa nemoka, šeit var nakšņot pavisam bezmaksas. Drīkst par pakalpojumiem noziedot kādu naudiņu (ko mēs arī izdarījām), bet neviens uz pirkstiem neskatās, vari ziedot, cik maz vai daudz vēlies, vari neziedot vispār. Istabā parasti nakšņo kādi 4-7 jaunieši no visdažādākajām valstīm, un visi, kā likums, tomēr nav svētceļnieki. Tāpat kā mēs, vienkārši salasījušies visādus brīnumus ceļvežos, heh. Istabā ir arī viena vannasistaba (varbūt pareizāk jāsaka spaiņistaba, jo jāmazgājas, izmantojot spaini, nevis dušu/vannu) un katram gulētājam pa slēdzamam skapītim. Runā, ka esot arī vaifaijs, bet mums pieslēgties neizdevās.