Atceries, pirms tam teicu, kurš ir mans mīļākais ceremonijas dalībnieks? Jā, tas ar zobenu! Labi, viņam vairs nav zobena, nav arī glaunās cepures un tērpa (šis tērps gan glaunumā gandrīz pārsit iepriekšējo, paskaties uz visām tām medaļām!), bet vienalga dabūju nobildēties ar savu mīļāko sargu uz jau tukšas robežpārejas! Urā! Šajā vakarā, starp citu, arī aizvedām Talhu uz vakariņām restorānā. Nesaprotu, kā tas nākas, ka nav nevienas bildes, bet nedrīkstēju šo faktu noklusēt, lai jūs nepadomātu, ka mēs tikai tā uz svešiem rēķiniem vien dzīvojam. Tā kā Talha mums kļuva par tiešām labu draugu, mēs gribējām vismaz kaut kā viņam atmaksāt, un uzaicinājām uz pusglaunu ķīniešu restorānu! Tā lūk!