Katru vakaru ap saulrieta laiku ap ezeru savācas bungot gribētāji. Viens galvenais bungotājs (kurš šodien gan nav ieradies, viņu aizvieto vīrs svītrainajā džemperī) sit ritmu, un tad bariņš bālu, apgarotu jauniešu sit viņam līdzi. Un tā apmēram stundu. Turklāt jauniešiem atļauts tikai sist monotonu ritmu, kamēr galvenais bungotājs visādi izdarās. No tāluma (pirms pāris dienām bijām kalnā) izklausās skaisti un meditatīvi, bet sēžot viņiem tieši, blakus, bišķiņ apnīk.