Atkal nopirku kārtējo kulfi. Šur tur Indijā novērojama kārtīga otrreizējā pārstrāde, re kaut kādas neizmantotas dokumentu lapas apgrieztas un sapresētas par šķīvīti jeb saldējuma nenotecēšanas sargu. Šoreiz gan mans kulfi, šķiet, bija par daudz nostāvējis saulē, un apakšpusē garšoja vienkārši pēc skāba piena. Mājās es noteikti tādu būtu apēdis, sak’, par visu taču samaksāts, bet šeit tomēr svešas baktērijas, bišķiņ tomēr bail, tāpēc apmēram pusi nācās izmest ārā. Aīīīī…