Atpakaļbraucienu gan saplānojām kaut kā nelāgi – ap sešiem visi ir fortu apskatījuši, un bariem vien dodas atpakaļ uz Džaipūru. Pāris autobusus palaidām garām, jo pārāk pilni, bet sapratām, ka tukšāku nebūs, tāpēc jākāpj vien iekšā. Visu ceļu no visām pusēm esmu saspiests, turklāt indiešiem ir tāda tieksme nelāgi ost. Nezinu, vai tas ir mazgāties slinkuma vai ģenētiskās specifikas dēļ, bet visi kungi šķiet slapji un smirdīgi. Ik pa brīdim vēl kāds ar galvu nobrauc man gar vaigu (atkal esmu garāks, nekā lielākā daļa vietējo), un tie mati ir tādi, nezinu, kā lai paskaidro, reizē sausi, bet slapji. Nu, tādi, pēc saskares ar kuriem, gribas kārtīgi nomazgāties.