Tā, no vecpilsētas esam ārā, bez kazām tur nebija nekā daudz cita, ko redzēt. Tagad ir jau tumšs, bet domāju, ka vēl var saskatīt ēku dīvaino rozā krāsu. Džaipūras iesauka/sauklis ir Pink city (rozā pilsēta), pastāstīšu, kāpēc. Kad deviņpadsmitā gadsimta nogalē Indijas tūrē devās Karaliene Viktorijas un Velsas princis, viņi apmeklēja arī Džaipūru, un centīgais vietvaldis Maharadža Rams Singhs izlēma, ka visprātīgāk būtu nokrāsot visas oficiālās ēkas viesmīlības krāsā. Es nezinu, kāpēc, bet rozā laikam ir viesmīlības krāsa. Nu, lūk, būdami paklausīgi un lojāli pilsoņi, Maharadžas piemēram sekoja arī parastie pilsētnieki, līdz drīz viss pilsētas centrs nokrāsojies rozā. Pēc karalienes vizītes, protams, neviens vairs nepārkrāsoja ēkas atpakaļ iepriekšējā krāsā, nav ko lieki tērēties. Tā arī iegājās tradīcija un nosaukums. Mūsdienās jau tradīcijas nevienam vairs īpaši nav prātā (īpaši Indijā, kur vienīgā parasto ļaužu tradīcija ir nauda), tāpēc noteiktām ēku grupām ar likumu ir noliegts krāsoties citā krāsā, izņemot rozā.