Rinda pie ieejas ir vēl garāka! Acīmredzot daži bija pamanījušies biļetes iepirkt jau dienu iepriekš. Kamēr stāvam garajā rižiku (ievēroji, ka praktiski visiem bildē redzamajiem neindiešiem ir rudi mati??? wtf) rindā, laiks iet uz priekšu, saulīte ceļas arvien augstāk, un, līdz ar saulīti, arī mans stresa līmenis! Es taču necēlos sešos, lai nokavētu saullēktu! Vēl viens iemesls, kāpēc visi ceļveži iesaka celties agri un iet uz Tadžmahālu līdz ar tā atvēršanu – tad būšot mazāk cilvēku. Cik tad cilvēku te ir pusdienlaikā?!