Beidzot esam iekšā! Ja nu kāds nav redzējis nevienu Tadžmahāla bildi, uzreiz pateikšu priekšā – šis nav pats Tadžs! Šie ir tikai vārti uz vareno monumentu. Starp citu, viens no iemesliem, kāpēc tādi vārti vispār bija vajadzīgi – pats Tadžmahāls nav baigi lielais, tāpēc, ja būtu atļauta apbūve apkārt tam, tas pazustu starp apkārtējām ēkām. Savukārt, ja būtu atstāts milzu tukšs laukums, no tāluma tāpat tas izskatītos niecīgs, tāpēc viltīgs risinājums – uzbūvējam apkārt mūri un vārtus, lai neviens neko neredz, tādējādi panākot to, ka apmeklētāji redzēs pašu galveno ēku tikai no tām vietām, no kurām to paredzēts aplūkot. Viltīgi! Vēl ātri gribu izmantot iespēju un pastāstīt, kāpēc pirms vārtiem ir milzu laukums (man aiz muguras ir vismaz vēl tikpat daudz brīvas vietas) – senāk, Mogulu impērijas laikā, visādi augstdzimušie uz pilīm un citām svarīgām ēkām brauca teju katru dienu, un, tā kā lielākā daļa no viņiem pārvietojās ziloņu mugurās, pie pilīm sāka veidoties sastrēgumi. Iedomājies?! Septiņpadsmitā gadsimta ziloņu sastrēgumi!!! Nu, lūk, tāpēc Tadžmahāla priekšā tika izveidots liels laukums, lai visi var ierasties, noparkot ziloņus, un doties iekšā. Nekādu sastrēgumu!