Obligātā bilde Tadžmahāla priekšā, manā gadījumā – ne pārāk veiksmīga, haha. Bet nav arī baigi viegli tādu uztaisīt, neskatoties uz to, ka esam pašā rīta agrumā, bildēties gribētāju te ir kaudzēm! Jāsagaida piemērots mirklis un mudīgi, mudīgi jābildējas. Tad – kā sanāk, tā sanāk. Otras iespējas nav! Mazliet vēl par Tadžmahāla vēsturi – tātad, Šaha Džahana trešā sieva – Mumtaza Mahāla (“Pils izredzētā” – tas nav viņas īstais vārds) – viņam bija vismīļākā no visām. Skaista, gudra un visādi citādi labākais sievas materiāls atbilstoši tam laikam. Diemžēl Mumtāza gāja bojā 37 gadu vecumā, dzemdējot Šaham četrpadsmito bērnu. Šahs to ļoti pārdzīvoja, runā, ka gadiem ilgi neesot smaidījis u.t.t. Lielo mīlestību un bēdas Šahs iemūžināja visskaistākajā ēkā, kāda jebkad redzēta – Tadžmahālā. Pašam gan dzīvīte beidzās cietumā, bet pat viņa cietuma kameras logi bija pavērsti pret Tadžmahālu, tā kā viņš varēja vismaz šādi būt kopā ar Mumtāzu līdz pat savai pēdējai stundai.