Agra ir briesmīga pilsēta. Nu, ne ar ko ne briesmīgāka par, piemēram, Deli, bet vienalga briesmīga. Lai tiktu prom no turienes, nācās trīs reizes izmantot tuktuka pakalpojumus, nonākt divās dzelzceļa stacijās, kurās tā arī pie biļetēm netikām, un beigās nogurumā un bezspēkā ļauties, lai mūs kārtējais tuktuks aizved pie oficiālās un visādi citādi godīgās “tūrisma aģentūras”, kur samaksāsim milzu naudu par “VIP” autobusu, lai tikai tiktu atpakaļ uz Deli, un miers. Tuktuks, protams, par to saņem komisiju. Vēl komisiju saņem uz ielas uzrunātais vīriņš, kurš ierāda mums dārgu ēstuvi tepat netālu no “tūrisma aģentūras”. Tā kā drīz jau autobusa izbraukšanas laiks, un tuvumā nekādu strītfūdu vai citas ēstuves neredzam, turklāt joprojām esam noguruši no agrās celšanās, karstuma un miljons tuktukiem, ļaujamies apkrāpties un par dārgu naudu paēdam ne visai garšīgu ēdienu. Incredible India.