Pats svarīgākais – Dashashwamedh – gāts. No laiviņas! Jā, mēs, tāpat kā visi godīgi Varanasi apmeklētāji, izbraucām pa Gangu ar laiviņu. Par to samaksājām 200 naudas (ap 3 eiro), kas nav ne īpaši lēti, ne arī dārgi, tomēr pats interesantākais ir vienošanās ar laivu saimniekiem par cenu. Viņi ir jau izstrādājuši algoritmu, kā runāt ar ārzemniekiem – apskata, cik maksātspējīgs, un tad piedāvā cenu, kuru vēl var nokaulēt. Tā kā izskatāmies pēc netīriem nabagiem, nevis īstiem rietumniekiem, mums parasti jau sākuma cena nav pārāk augsta – ap 300 rūpijām. Kad sakām ierasto “no no no no”, vīrs vaicā pretjautājumu: “How much you pay?” Tad sākas trika galvenā daļa – tā vietā, lai teiktu par sākuma cenu zemāku ciparu, piemēram, tos pašus 200, sakām, piemēram, “500 rupees”. Nabaga indietim, kurš pieradis tikai pie viena tirgošanās/kaulēšanās algoritma, pilnīgi uzkaras smadzenes. Pēc īsas apdomāšanās viņš saka: “No! 250!” Tā kā būtībā vienalga, ko tu viņam piedāvā – vairāk vai mazāk, indieša cena tāpat lēnām ies pa solītim uz leju, hehe.