Ieraugot šādu, neesmu drošs, kāda ir “Sarkanā” ēka, ko es meklēju. Ideoloģiski sarkana vai vienkārši nokrāsota sarkanā krāsā? Otrais variants galu galā bija pareizais, un labi, ka neiegāju šeit. Pastāstīšu, kā man gāja Manipuras mājā, kas patiesībā bija viena viesnīcas istabiņa, kurā sēdēja vīrs uzvalkā. Vīrs runāja ļoti labā angļu valodā, bet tas tad arī bija viss, ar ko viņš man bija noderīgs. Viņš saka, ka man noteikti jābrauc atpakaļ uz Deli un iekšlietu ministrijā jānokārto Inner Line Permit. Tā kā esmu pirms tam jau gatavojies, zinu, ka tāda atļauja nepieciešama tikai Indijas pilsoņiem, saku, ka nē, man tādu nevajag, un uz Deli tikt nevaru, jo man kabatā ir jau nākamā atļauja, kas paredz šķērsot Mjanmas robežu tikai un vienīgi 20. janvārī (par to nākamnedēļ). Tad viņš saka, ka vajagot vismaz Protected Area Permit (PAP), par kuru jau esmu mazāk drošs, tomēr arī liekas, ka šo vajag tikai tādiem štatiem, uz kuriem neplānojam braukt. Beigās vīrs saka, ka varam mēģināt braukt uz Manipuru bez atļaujas, bet lai noteikti piereģistrējamies imigrācijas birojā, kas atrodas policijas galvenajā ēkā. Es saku ok, ok, paldies, ļoti labi. Bet – vīrs dod vēl vienu padomu – tā kā brauksim autobusā, noteikti jābrauc cauri Meghālajas štatam, un tur noteikti apturēšot militārā patruļa. Tātad – mums vajaga Meghālajas atļauju, kuru var dabūt tikai Deli. Tajā brīdī es sapratu, ka vīrs vispār nesaprot, par ko runā, un devos atpakaļ pie savas mīļās sievas, lai pēc tam mierīgu sirdi un bez nekādām atļaujām brauktu uz Imphalu Manipurā.