Zinādami, ka līdz robežai ir tikai nedaudz vairāk nekā 100km, un robežpunkts strādā līdz pulksten 17:00, sarēķinājām, ka varam atļauties pat vēl mazliet ilgāk pagulēt. Nekur taču nav jāsteidzas! Tas, ko nezinājām – visi simts kilometri ir līkumains kalnu ceļš, uz kura ik pa brīdim izvietoti militārie kontrolpunkti. Kā nu ne – par Manipuras neatkarību (atceries, stāstīju, ka pirms iekļaušanas Britu Indijā, Manipura bija neatkarīga valsts, tāpēc īsti nav godīgi, ka tagad, pēc atkratīšanās no britiem, tā ir Indijas sastāvdaļa) joprojām cīnās separātistu grupas, partijas, komandas un vēl visādi citādi nosauktas partizānu grupas. Un joprojām notiek visādas sadursmes, pat vēl 2015. gada vasarā kādā no uzbrukumiem gāja bojā vairāk nekā 50 separātistu! Tūristus gan viņi liekot mierā, cīnās tikai tā – pret Indijas armiju. Labi, nevienam jau tā vēsture un politika tik ļoti nemaz neinteresē. Nu, lūk, tas, ko gribēju parādīt – šis ir viens no kontrolpunktiem (bildēt, protams, nedrīkst, bet, ko tik tevis labā, lasītāj, neizdarīšu), un šī ir kontrolpunkta tualete. Gribi redzēt iekšā?