Robežas vīriņš uzreiz piespēlēja mums viesnīcu. Saka – tūlīt atbraukšot mums pakaļ no viesnīcas tuvējā Tamu pilsētā. Jā, un paties pavisam drīz atbrauc mums pakaļ. Ar moci, protams. Nevienam visā kompānijā nerodas jautājums, kā mēs, trīs pieauguši cilvēki ar divām lielām mugursomām, sakāpsim uz moča un brauksim uz viesnīcu! Tomēr, tikko no Indijas izbraukuši, ar visādiem tādiem piedāvājumiem esam piesardzīgi – nē, viesnīcu mums nevajag, transporta pakalpojumus arī, iesim paši kājām un meklēsim.