Nākamajā rītā Karīnu atstāju pagulēt un dodos uz pilsētu meklēt skaidru Mjanmas naudu (bankomātu vai maiņas punktu, vienalga) un transporta iespējas uz pilsētu vārdā Kata (uzsvars jāliek uz pēdējo burtu, principā tā, it kā tu teiktu “Atā, atā,” tikai ar “k” priekšā). Pa ceļam visu bildēju, jo viss ļoti patīk! Viss pavisam citādāks! Paskat, šeit ļaudis tādā īsteni komunistiskā garā rok grāvjus – uz katru grāvraci vīrieti ir pa grāvracei sievietei, hehe. Tikai, lūdzu, nepārprotiet, Mjanmā nevalda komunisms (komunisms Mjanmā izbeidzās 1989. gadā, apmēram tāpat kā visur citur). Mjanmā pat īsti vairs nevalda vēl pavisam nesen pie varas esošais militārais režīms. Bet visam savs laiks, par to parunāsim vēlāk. Ārprāts, tik daudz, par ko runāt!