Bet arī Garden Hotelim ir savas priekšrocības – terase ar skatu pār pilsētu uz Mandalajas kalnu (tas tumšais ķeksis tālumā). Šeit mēs kopā beigās nodzīvojām kādas 10 dienas – vēl bez Mandalajas un tās apkārtnes izpētīšanas paveicām daudz visādas praktiskas lietiņas – sarakstījām rakstus karijam, samazgājām drēbes (negribu zagt svešus laurus – drēbju mazgāšanu ar rokām vienmēr paveic Karīna, es esmu slinks maitasgabals), satīrījām somas u.t.t. Vispār šo bildi rādīju tāpēc, ka mans priekšstats par Mandalaju bija pilnīgi citādāks. Pirms šeit atbraucām, man vienmēr likās, ka Mandalaja būs tāda pasaku pilsēta, kur samiksējušās visādas vecās lietas kopā ar modernajām lietām, kur pilns ar visādiem hipsteriem, bet tajā pašā laikā tradicionālos tērpos tērptiem kundziņiem, u.t.t. Tā nemaz nav. Mandalaja ir pavisam parasta pilsēta. Ar savām īpatnībām, protams, bet, nu, katrai pilsētai taču ir savas īpatnības.