Mandalajas stacija. Kopā te ir kādi 20 lodziņi, pie katra lodziņa var nopirkt biļeti uz citu galamērķi. Turklāt pirmā klase pie šiem lodziņiem, nabagu klase – tur, no otras puses. Apbrīnojama resursu šķērdēšana. Mēs beidzot gribam doties uz to savu Kata, tāpēc eju pie pirmā lodziņa, kā stacijās normāli būtu jābūt, un saku, ko man vajag. Nē diemžēl šis lodziņš tirgo biļetes tikai uz Nejpido, jums jāiet tur. Aizeju tur, saku, vajag Kata. Izrādās, tas ir “Upper Class”(augstākā iespējamā klase Mjanmas vilcienos) lodziņš, un, kad grasījos jau vaicāt pēc lētajiem lodziņiem, padzirdēju, ka Upper Class biļete līdz Kata, un tas ir 14 stundu brauciens, maksā trīs ar pusi eiro, nekur tālāk nemaz negāju! Man, lūdzu, divus Upper Class, jo tāds, lūk, es esmu Upper Class kungs. Sakārtoju monokli, samaksāju un devos tālāk. Starp citu, vilcienu biļetes Mjanmā raksta ar roku, katra biļete aizņem kādu minūti – pusotru.