Nu, lūk, pirmie septiņi kilometri noieti, tagad tikai atliek iziet caur vārtiņiem un uzkāpt pēdējos 1729 pakāpienus, lai nonāktu kalna augšpusē. Redzi, kāda jau silta vakara gaisma? Šobrīd vēl esam optimistiski, domājam, ka paspēsim redzēt saulrietu no labākās saulrietu vietas visā Mandalajā, hehe. Un vispār – šos vārtus sargā divi Čintī (absolūti nekandidēju uz pareizu zvēra nosaukuma latviskojumu, tāpēc labāk teikšu “leo-grifi” – mītiski zvēri, kas ir pa pusei lauvas un pa pusei pūķi/grifi), bet, tā kā iela ir tik šaura, nevaru viņus visus reizē iespiest bildē. Paga, nākamajā bildē parādīšu vienu zvēru atsevišķi, ja?