Tieši kā ceļvedī norādīts – kāpjot Mandalajas kalnā uz saulrietu, visticamāk, pa ceļam sastapsiet dažus jaunus mūkus, kas labprāt uzsāks sarunu, angļu valodas treniņa nolūkā. Ieguvēji ir visi – mūkiem iespēja patrenēties, mums – iespēja uzzināt šo to par mūku dzīvi. Es, piemēram, nezināju, ka Mjanmā (arī Taizemē un citur) būt par mūku ir līdzīgi kā mūsu pusē ļaudis iet armijā – katram jaunietim noteikts laiks jāpavada klosterī un jābūt par mūku (divas reizes – vienu starp 10 un 20 gadu vecumu un otru pēc 20). Viens otrs paliek par mūku uz pilnu slodzi – līdzīgi kā armijas ļaudis uzsāk virsdienestu. Viena lielā un acīmredzamā atšķirība – kamēr mūspusē militāristiem māca būt spēcīgiem fiziski un pakļauties pavēlēm, šeit ļaudis savā “dienestā” mācās būt spēcīgi garīgi un pakļauties morāles normām.