Ābolīši! Kad sākām pie tirgotājas interesēties, kas tas ir un cik maksā, nekavējoties mums aizmugurē sēdošā ģimenīte vienu maisiņu uzdāvināja. Sak’, ņemiet pamēģināt, pēc tam izdomāsiet, vai pirkt. Mēs sākumā pieklājīgi atteicāmies, bet tas, protams, netiek ņemts vērā. Viņiem esot daudz, rādīja mums kādus desmit maisiņus. Nezinu, kāpēc tik daudz pirka, ja jau jādala apkārt. Starp citu, joprojām īsti līdz galam nezinu, kas tas ir, bet garšo kaut kur pa vidam starp ābolu un plūmi.