Šis ir kuģis, ar kuru jau dodamies prom no Katā. Vispār gribējām palikt vēl kādu dieniņu ilgāk, bet nākamais kuģis būšot tikai pēc divām dienām, turklāt ceļā pavadīšot 4 pilnas dienas! Tāpēc mudīgi nopirkām biļetes uz šo “prāmi”, kas izbrauc jau šovakar un kuģos tikai divas diennaktis. Upes kruīzs, urā! Gribu vēl pastāstīt, cik grūti to kuģi bija atrast. Izbraukšana paredzēta 19:00, pie biļešu pirkšanas mums parādīja, kurā virzienā jāmeklē osta. Bet, izrādās, tā kā ir sausā sezona, lielais kuģis nevar iebraukt tik zemā ostā, tāpēc piestāj citur. Mēs to uzzinājām pulksten 18:45, tāpēc sākām lielo skrējienu. It kā vietu atradām, bet nevar saprast. Prasām vīriņiem, vai kuģis pienāk šeit, viņi saka “Jes.” Jau nopriecājāmies, kā viss veikli izdevies, noliekam zemē somas, kad iedomājos pavaicāt vīriņam vēl citus jautājumus, piemēram, vai īstenībā uz kuģi jāiet vēl tālu uz to pusi. Vīriņš atbild: “Jes.” Sapratu, ka viņš citus vārdus angliski nezina, un ar nopietnu sejas izteiksmi atkārto tikai “Jes.” Man nesanāk būt labam budistam, tāpēc uz visiem sadusmojos, nometu somu un skrēju meklēt, prasīt u.t.t. Beigās kāda meitene ar sava mobilā telefona un gūgles palīdzību atrada mums īsto vietu, turklāt kuģis tāpat pienāca ar divu stundu kavēšanos. Kāds stresains vakars!