Prāmī mums ierāda šādu istabiņu. Kopā te būsim četri – mēs divi un vēl divi apkalpes locekļi, kas šeit gulēs starp maiņām. Šajā brīdī gan to vēl nezinām, jo neviens, protams, angliski nerunā. Šajā brīdī esam ievesti istabā, kurā vīri uz zemes spēlē kārtis, bet pamanījuši mūs, visi pielec kājās un skrien prom. Divi pēdējie, šķiet, nepaspēja aizskriet, tāpēc paslēpās aiz durvīm. Joprojām nezinu, no kā un kāpēc viņi slēpās. Droši vien nedrīkstēja uzturēties šajā svarīgajā telpā, bet vispār pirmie mirkļi uz mūsu kruīza kuģa nebija no tiem omulīgākajiem.