Otrais stāvs. Pirmo reizi ieraugot šo, saprastu, ka mums, lepnajiem ārzemniekiem, ir iedota glaunā vieta. Citi guļ kā siļķes viens otram blakus, turklāt uz klāja bez sienām. Visi kukaiņi un pārējie mošķi mierīgi tiek klāt! Mjanmā vispār ārzemnieki ir lielā cieņā. Ne tikai tāpēc, ka budisti ciena visus un vienmēr (tātad, arī ārzemniekus), bet par to rūpējas arī valsts – par dažādiem noziegumiem pret ārzemniekiem sods ir nesamērojami augstāks, nekā par tādiem pašiem noziegumiem pret vietējiem. Man liekas bišķiņ negodīgi, bet, nu, vismaz varu justies drošāk. Es gan Mjanmā tāpat ne mirkli nejutos nedroši. Te viss ir labi.