Vakariņās noriskēju un pasūtīju gadsimta olu (Century egg) salātus. Kā nosaukums liek nojaust, olas nav īpaši svaigas, hehe. Nav jau arī gadsimtu vecas, bet nedēļām (dažreiz mēnešiem) ilgi tiek marinētas visādās lietās, lai sasniegtu vajadzīgo kondīciju. Un, re, kādas beigās sanāk – baltuma vietā caurspīdīgums, un dzeltenuma vietā tāds oranžīgs receklis. Man necik negaršoja. Man likās, ka tās vispār nav olas, jo garšoja pēc zivīm (pieņemu, ka marinētas zivju mērcē). Ja olas negaršo pēc olām, tām nav olu tekstūra (causpīdīgums – želejains, oranžums – receklis), tad tās manā izpratnē nav olas! Taizemieši un Ķīnieši arī taisa tādas olas, bet viņiem tās ir niknākas – melnas ar zaļiem dzeltenumiem. Moška jāpamēģina tādas. Ā, un šie olu salāti ir viena no pavisam, pavisam retajām lietām, ko tā arī neapēdu līdz galam.