Ar svētdienas vakariņu bildi tad no tevis arī atvadīšos, mīļo bilžu skatītāj! Gribu vēl piebilst, ka šis ir “eat all you can” variants, samaksā apmēram 70 centus, par to tev iedod vienu milzu (tiešām milzu!) šķīvi ar rīsiem, un vēl otru šķīvi, kurā vari sakrāmēt visu, ko vēlies un cik vēlies! Prasījām tantei, kas ir šis, kas tas, kas šis. Viņa tikai atbild: “Pok; Čikin; Fiš; Vedžitabel,” viss skaidrs, viss saprotams, līdz pie vienas bļodas viņa saka: “Pīnis.” Nav tā, ka es būtu baigajā šokā, pat Latvijā var nopirkt “Jēra Pautus,” nekas jau traks. Bet galu galā izrādās, ka es atkal nesaprotu akcentus, un Karīnai viss man jāpaskaidro. “Pīnis” patiesībā ir “Pīnats,” tātad zemesrieksti. Piekrāmēju pilnu bļodiņu ar pīnis un saku jums: “Atā, atā!” Man garšo pīnis.