Vēl pēdējais pirkums pirms vilciena – Mandalajas kūka. Tā kā tūdaļ brauksim prom no Mandalajas uz neatgriešanos, jāpaspēj vēl nobaudīt to, kas esot Mandalajai visraksturīgākais, un ko citās pilsētās nemaz nevarot nopirkt – liels, kantains rausis, ko es visvieglāk (vistuvāk īstenībai) varētu aprakstīt kā auzu pīrāgu, kas izmērcēts saldā sīrupā, ar nelielu želatīna piešprici. Te gan tās variācijas ir daudz, daži rauši pavisam sastāv no želejveidīgas masas, bet tas pats klasiskākais ir tāds auzīgs rausis. Ja nu kāds drīzumā plāno braukt uz Mandalaju, varu izstāstīt, kur ir lielākais un labākais Mandalajas kūku veikals. Un vēl – pavēro pārdevēju vaigus! Visas kā viena tanakā! To turpinu atgādināt, lai jūs nepadomātu, ka iepriekš teiktais par “teju katra otrā sieviete iesmērējusies ar tanaku” ir meli.