Lūk, mūsu vilciens uz Baganu, Mjanmas galveno tūrisma galamērķi un apskates objektu. Pērkot biļetes, varēja izvēlēties pirmo klasi vai parasto klasi, es izvēlējos pirmo, bet par divām biļetēm uz padsmit stundu braucienu tāpat bija jāmaksā tikai apmēram divarpus eiro. “1st class” gan izrādās daudz švakāka par “Upper Class”, bet reizē vienalga daudz pieklājīgāka par jebkuru Indiešu lēto vilcienu. Līdzīgi kā Indijā, mūs sasēdināja kopā ar vēl diviem ārzemniekiem (divi puikas no Kanādas, par viņiem vairāk dzirdēsi nākamnedēļ), kas varbūt nemaz nebija labākais risinājums, jo, salīdzinot ar birmiešiem, mēs visi esam ļoti gari, un, sēžot vienam pret otru, visām kājām nepietiek vietas, tāpēc kaut kā jāvienojas par to, kurš kājas turēs plati, un kurš saliks kopā. Kas savā ziņā ir forša iepazīšanās spēle, haha. Un, jā, paties ar vienu no kanādiešiem beigās kādu nedēļu ceļojām kopā, tātad spēle nostrādāja.