Tā, reku jau esam pavisam tuvu zeltainajam spicumam. Izrādījās, ka mūsu atrašanās vieta ar šo templi nesavieno neviens normāls ceļš, tāpēc brīžiem bija jābrauc pāri arī pavisam mīkstām smiltīm un kaut kādām kartupeļu vagām, turklāt, kad nonācām pie tempļa, piedzīvojām vilšanos – apkārt liels žogs, iekšā tikt nevar. Gribējām nosvinēt saulrietu pie/uz liela tempļa, bet, nu, nekas!