Tālāk aizbraucām līdz ciemam vārdā Kaung Daing, kura ceļi bija tik līkumaini un visādi citādi nesaprotami, ka Karīna netika galā un pamatīgi nomaucās. Celis pušu, ūziņas pagalam, elkonis arī vienās asinīs, ai, ai! Tas jau uz laimi, turklāt rētas un pušumi tikai izdaiļo sievietes! Kaung Daing, kā reizi, ir tā vieta, no kuras ezeram var pārcelties krusteniski pāri, kas nozīmētu, ka mums līdz mājām ir daudz tuvāk, un Karīnai ar pušo celi nebūtu jābrauc atpakaļ pa to pašu tālo ceļu, pa kuru atbraucām.