Lūk tad arī tilts, kas savieno Maing Thauk ezera daļu ar Maing Thauk zemes daļu. Ar to tad arī īso ievadu Inles ezerā beigšu, nākamnedēļ brauksim lielākā tūrē, pētīsim, kā ezera ļaudis dzīvo, kā strādā, kā iet skolā, kā iepērkas un kā audzē rāceni. Tātad laipni aicinu iegriezties vēl, dabūsi redzēt Inles ezeru, lielāko Mjanmas pilsētu Jangonu, kā arī mūsu pirmo atšķirtības laiku! Pirms pavisam atvados, izstāstīšu vēl, kā mināmies pēdējos 12 kilometrus līdz mājām – pirmos sešus mināmies tā, kā visi normāli cilvēki minas, bet pēc tam Karīnas veļļukam pārsprāga riepas, tā kā šī garā, nogurdinošā diena beidzās ar vēl apmēram stundas pastaigu, stumjot velosipēdus! Tā, lūk! Labi, tagad gan viss, sorī, ka aizsēdējos. Davai, čau.