Nākamā pietura – lotosa rūpnīca. Šī pa īstam bija visinčīgākā. Mēs rietumnieki, visu savu virvi un audumu iegūstam no kokvilnas vai kaņepēm, vai kā tāda, bet ezera ļaudīm atkal ir jāpielāgojas. Kundzīte ņem pilnu sauju lotosa (starp citu, ja nezini, kāds izskatās lotoss, iedomājies visparastāko ūdensrozi), lauž un griež. Kad visas no nolauztās vietas iegūtās dzīsliņas sagrieztas/sarullētas vienā tādā kā virvītē, to ar rokām rullē pret dēli. Tad lauž atkal un turpina tāpat. Viss jādara ļoti piesardzīgi, jo kļūdoties pavediens notrūkst. Re, tantei jau gandrīz pilna bļoda pavediena!