Viena no lietām, ko Mjanmā ļoti gribējām redzēt, bija garkaklu sievietes, tomēr viss šis pieredzējums izrādījās diezgan briesmīgs. Vispār kakla riņķu tradīcija ir no Kajanu tautas, un šīs kundzītes te, visticamāk, atvestas ar nolūku būt par izstādes objektiem, t.i., lai piesaistītu vairāk ļaužu konkrētajai “rūpnīcai”. Neviens īsti nezina, kāpēc kajanu sievietes sākušas tādus kakla riņķus (starp citu, riņķus nēsā arī zem ceļiem, lai pastieptu garākas kājas) nēsāt, bet viens no variantiem ir – lai atbaidītu svešu tautu/cilšu iekarotāju vīriešus. Tā kā mūsdienu Mjanmas teritorijā kari starp tautām un ciltīm vienmēr bijusi ikdienišķa parādība, savu sieviešu pasargāšana no nolaupīšanām, izvarošanām bija diezgan svarīgs dienaskārtības jautājums. Tā kā vispār šāds variants liekas puslīdz ticams. Mūsdienās gan garie kakli kalpo vien kā fešn steitmenti, un citas funkcionalitātes tiem vairs nav. Ā, ja nu vienīgi tūristu naudas ievākšana.