Jau iepriekš minēju, ka Kanādas puikas nāca ar mani ekskursijā pa taisno pēc nakts autobusa, līdz ar to abi pārguruši un nevar pavilkties. Uz katra soļa viņiem atpūsties un atpūsties. Starp citu, kad pirmo reizi viņus satikām vilcienā uz Baganu, viņi likās tik tuvi, ka apspriedām, vai tikai nebūs pārītis. Izrādījās, ka viņi pirms tam tikušies tikai vienu reizi mūžā – Kristians (kreisajā pusē) pirms sava lielā ceļojuma (viņš pa ceļam bijis arī Butānā!!!!) meklējis internetos kādu, kurš varētu viņam palīdzēt ar plānošanu, padalīties ar reālu ilgtermiņa ceļošanas pieredzi, un viņam palīdzēt pieteicies Džonatans. Abi satikušies, pasēdējuši kafejnīcā pāris stundas, parunājuši par štelli, un Džonatans pieteicies ierasties ciemos uz pāris nedēļām Mjanmā. Re, cik cilvēki draudzīgi! Mēs abi ar Karinčiku gan kaut kādi nūģi, pret visiem izturamies ar lielām aizdomām. Kā jau normāli latvieši, hehe.