Nakts uz pirmdienu vidū steidzam ar taksi uz autoostu, lai paspētu uz pirmo un teju vienīgo sakarīgo autobusu uz Hpa’anu (jā, tā viņu angliski pareizi raksta, es droši vien turpmāk to saukšu vienkārši par Hpānu, ja? Kā tas pareizi jāizrunā, vispār nav ne jausmas). Kā noproti no gaismas, kas valda ārpus automobiļa, nakts vidus nav vis pusnakts, bet gan kādi 5-6 no rīta, kas priekš manis būtībā ir viena un tā pati lieta, jo pamosties tādā stundā ir teju neiespējami. Tikmēr mūsu draugs no Kanādas Kristians Desrošērs jau pavisam atplaucis, taisa savus mūžīgos selfijvideo, to viņš dara nemitīgi!