Reku sikspārņu ala. Ieiet tajā nevar, un tas arī ir labi, jo citādi negausīgie tūristi līstu iekšā un traucētu nabaga dzīvnieciņu naktsmieru (dienasmieru). Līdz priekšnesumam atlikušas pārdesmit minūtes, kad debesīs parādās ērgļi (nezinu, vai tie patiešām ir ērgļi, vienkārši kaut kādi lieli putni) un riņķo virs upes. Šķiet, ka viņi iemācījušies sikspārņu grafiku, un katru dienu šeit ierodas vakariņās.