Nākamajā rītā atkal mostamies agri, lai dotos kārtējā ekskursijā. Šo attēlu rādu, lai kārtējo reizi kliedētu ilūzijas par to, ka mēs dzīvojam mūžīgā izklaidē, čillojam pie baseiniem, baudām vietējās virtuves, piedalāmies kultūras pasākumos u.t.t. Ik pa brīdim starp visiem piedzīvojumiem un apskates objektiem gribu arī atgādināt, ka, dzīvojot ar to mazo budžetu, kādu paši esam sev uzstādījuši, ikdienas realitāte ir mazliet nomācoša, hehe. Re, šādi, piemēram, malkojam savu rīta kafiju – Indijā nopirktajā kanniņā uzvārām ūdeni, krūzītēs saberam kaut kur nebūt sadabūto kafiju (šajos reģionos īsta kafija ir liels retums, pārsvarā ļaudis dzer šķīsteni vai, vēl briesmīgāk, 3in1 dzērienus, un lepni tos sauc par kafiju), un vide arī nav no tām apskaužamākajām. Re, piemēram, loga vietā ir kaut kāda metāla plāksne, zem kuras ir šķirba, pa to lien iekšā visādi mošķi, daži no kuriem, iespējams, pārnēsā visādas denges, malārijas un Japānas encefalītus.