Te tīģeris uzglūn man no aizmugures. Nujā, un atgriežoties pie labajiem un ļaunajiem tīģeru turētājiem. Protams, daudzi mēdz zākāt arī zoodārzus, sakot, ka tie tikai moka zvērus, zvēriem jādzīvo dabīgā vidē u.t.t. Tas it kā ir taisnība, bet tomēr tie labie zoodārzi nopelnīto naudu iegulda visādu dzīvnieku aizsardzībai, izpētei, pavairošanai, izglābšanai no iznīkšanas. Un bieži vien glābjamie ir visādi “nesmukie” dzīvnieki, tie, kuri nevienam neinteresē. Tur visādi kukaiņi un bezspalvu lēcējpeles. Tos jau neviens nežēlo! Tāpēc citreiz nākas izmantot mīļos un pūkainos zvēriņus, lai izglābtu nesmukos un kraupainos bēdu brāļus. Tāpat ir ar tīģeriem šeit – viņi neķer mežā jaunus zvērus, tikai ļauj vairoties jau esošajiem un reizi pa reizei pieņem kādu cietēju, kas savvaļā vairs nespētu izdzīvot (tur visādus nomocītus un vecus cirka zvērus, tos pašus mūku tīģerus u.t.t.). Tā kā es nemaz nejūtos slikti par šo tīģeru karalistes apmeklējumu! Varbūt vienīgais iemesls varētu būt tas, ka tā apmeklējumu iztērējām PIECDESMIT eiro!!!