Iekšā gan piedzīvoju vilšanos – visas sienas noklapētas krāsotiem finieriem, izgaismots ar dienasgaismenēm un izrotāts ar reklāmām. Tos droši vien varētu saukt arī par mākslas darbiem, bet reklāmas elementu piedod tas, ka pie katra eksemplāra lieliem burtiem uzrakstīts darba ziedotāja vārds. Ne autora, bet ziedotāja. Tātad, par attiecīgu naudas summu (kas tiek iztērēta mākslai) kādreiz ir bijusi iespēja izstādīt savu vārdu (brendu) tempļa telpās. Reklāmas laukums taču, nu!