Vēl viena svarīga lieta – lielais gongs. Un tagad arī laiks iepazīstināt ar mūsu šodienas čomiem – tie ir Ivana un Mareks no Čehoslovākijas. Tiem, kas ir slinkāki mūsu piedzīvojumu lasītāji (vai vienkārši nepievērš uzmanību detaļām), izstāstīšu visu no jauna. Tātad, visi, ārzemnieki, kas ceļo cauri Pakistānai, kā likums nakšņo Lahoras vienīgajā hostelī ar kreatīvo nosaukumu “Lahore Backpackers”, tur arī pirmo reizi satikām mūsu rietumslāvu draugus. Viņi ar veciem čehoslovāku motocikliem (CZ-150, ja nemaldos, bet precīzi neatceros, kā arī neesmu motociklu speciālists, un šobrīd sēžu Transsibīrijas ekspresī, kur nav internetu, lai pārbaudītu) brauc no Prāgas uz Austrāliju. Pēc apmēram mēneša pilnīgi nejauši satikām viņus Dārdžilingā (pavisam maza pilsēta Indijas ziemeļos), tūkstošu kilometru attālumā no pirmās satikšanās reizes. Un tagad, pilnīgi neko nesaskaņojot un nesarunājot, viņi tieši tajās pašās dienās, kad mēs esam šeit, ievācās hostelī, kas ir tieši blakus mūsējam. Tā, ka no mūsu hosteļa izejas līdz viņu hosteļa ieejai ir mazāk nekā 10 metru! Un atkal vismaz tūkstošu kilometru attālumā no vietas, kur satikām viņus iepriekš. Ja nu šo lasa arī kāds statistiķis, sarēķiniet, lūdzu, varbūtību! Un vēl Marekam patīk sist gongus.