Šodien dosimies ekskursijā uz lipīgo ūdenskritumu (protams, ka atkal jāsaka paldies Kristīnei un Kārlim, kuri visvēlīgi mūs paņēma līdzi savā automobilī, citādi jau nekad nebūtu šādu vietu ne atraduši, ne līdz tai nokļuvuši). Es, goda vārds, nezinu, kā to sauc pa īstam, un tas arī nemaz nav būtiski, jo, ierakstot gūglē “sticky waterfall”, atrodas tieši šis. Līdz pašam ūdenskritumam vēl mazs gabaliņš jāpaiet caur mežu (džungļiem?), tā kā mums pienākas ne tikai ūdenskritums, bet arī mikropārgājiens. Urā! Un paskat, cik lielas lapas met koki izkaltušajā Taizemē! Mēs, kā parasti, visās vietās trāpāmies nesezonā, tieši pirms lietus sezonas, kad viss ir izžuvis un nav zaļš.