Re, visa tā darīšana ir diezgan stāva. Izskatās, ka Emma šļūc pa ūdenskritumu kā pa slidkalniņu, bet – nekā! Uz tā mierīgi var ne tikai staigāt, bet arī sēdēt. Tas viss tāpēc, ka upe, kas apgādā ar ūdeni kritumu, nes sev līdzi no kalniem kaut kādus īpašos, kaļķveidīgos minerālus, kas tā smuki noklājas uz akmeņiem un izveido ārkārtīgi abrazīvu virsmu. Bet tā nav abrazīva tādā klasiskā izpratnē, nav tā kā smilšpapīrs. Vienkārši ļoti neslidīga virsma, tiešām gandrīz šķiet kā klāta maziem piesūcekņiem. Nu, lai visu saprastu līdz galam, būs vien pašiem jāaizbrauc.