Ieradāmies kādā vietā, kur esot brīnumains skats pār kalniem un ciemiem, un pilsētām, un upēm, un dzīvniekiem, nu, vispār varot redzētu absolūti visu. Bet laikapstāklis diemžēl mūs atkal nelutina. Redzam miglu un kaut kādus kalnu siluetus tālumā. Meh. Bet nekas, neesam par velti braukuši, jo tepat netālu esot kaut kāds minoritāšu ciems (diemžēl aizmirsu, kas tā par Taizemes mazākumtautību, un, tā kā šobrīd sēžu Transsibīrijas vilcienā, internetos paskatīties nevaru), kurā viss tāds autentisks, viss tāds skaists.