Vakariņām nopirkts viss nepieciešamais – kaut kādi augļi un lielā pudele vietējā ruma. Taji vispār ir diezgan sirsnīgi zaļā pūķa cienītāji, bet viņi to kaut kā māk noslēpt – aiziet uz restorānu/bāru/parciņu, klusi, klusi padzer savu rumiņu, apreibst un tikpat klusi dodas mājās. Nekādas bravūrības, nekādas klaigāšanas, nekādu kautiņu! Brīnišķīgi. Vispār tik ilgu laiku dzīvojoties pa valstīm, kurās alkoholu praktiski nepatērē, sāku lūkoties uz mūsu (rietumu, Eiropas, Latvijas) dzeršanas kultūru kaut kā šķībi.