Esam atgriezušies Bangkokā (autoostas biļešu kases zem debesu vilciena), un tieši šeit pamanām, ka Karīnai vairs nav skaistā Pakistānas lakata. Materiālā vērtība jau nav diez ko liela, bet žēl, ka no sirds dāvinātas lietas iet zudībā. Turklāt diez vai vēl kādreiz mūžā būsim Pakistānā, tāpēc labāk gan lietas, gan atmiņas glabāt. Labi, ka telefonā ir lakata bilde, kuru parādīt angliski nerunājošajiem biļešu cilvēkiem, viņi tūdaļ pat sazvana mirkiņa šoferi, pie kura lakats neatrodas, un pēc tam Maeklongas “autoostu”, kuras darbinieki labprāt ieliek lakatu nākamajā mikriņā, un mums atliek pēc divām stundām ierasties un lakatu savākt tepat! Cik izpalīdzīgi ļaudis!