Pirmais īstais skats ir, kā reizi, vispopulārākais – koka saknēs ietinusies Budas galva. Runā, ka sen, sen, pirms daudziem gadiem zagļi gribējuši nozagt šo svēto vērtību, bet tikko nocēluši no podesta un centušies dabūt prom, Budas galvai ieslēdzies maģiskais spēks, kad padarījis to bezgala smagu. Tik smagu, ka bandīti nevarējuši to vairs izkustināt un turpat arī pametuši. Tā, protams, ir leģenda, bet patiesībā neviens īsti nezina, kā galva nonākusi tik neērtā situācijā. Ticamākais minējums – pēc kārtējiem birmiešu uzbrukumiem (visos taju valstu pastāvēšanas periodos birmieši vienmēr bijis lielākais ienaidnieks) pilsēta attapusies bez nevienas Budas galvas (ja paskatās apkārt, visā tempļu kompleksā tiešām tikai retais piemineklis joprojām satur galvu), un šī tad ir viena no tām galvām. Visticamāk, ieripojusi kādā šķirbā, un nepamanīta palikusi pie mūra, kur vēlāk kokam ap to apaugt.