Mahathata galvenais prangs. Jeb pagoda, jeb stūpa, jeb čedi – tā arī nekad līdz galam neiemācījos, kurā brīdī kurš vārds jālieto. Kāds vēstures un kultūras jautājumos izglītots vietējais kungs man kādreiz teica: “Doesn’t matter”. Es varot izvēlēties, kāds vārds man labāk patīk, tāpēc visi sapratīs, par ko ir runa. Divdesmitā gadsimta vidū, veicot restaurācijas darbus, restauratori netīši atraduši, ka dziļi zemē zem pagodas ir dārgumu glabātuve, kurā iekšā milzu lauva no tīra zelta, lādes ar visādām vērtslietām u.t.t. Tā jau tam visos normālo tempļos būtu jābūt, bet Ajutajā pārsvarā viss tika izlaupīts un nodedzināts jau minētās birmiešu viesošanās laikā, tāpēc nekādas ekspektācijas uz dārglietām netika liktas. Izrādās, ka šis svarīgais prangs gadsimtu gaitā pārbūvēts un papildināts, un atkal pārbūvēts, kamēr sienas bijušas tik biezas un dārgumu telpa tik dziļi, ka neviens birmietis nav pratis tai piekļūt, un patiesībā pat ne atrast.