Varbūt ievēroji ķēdes uz lielo ziloņu kājām, ļaudis mēdzot par to pārdzīvot un apvainot saimniekus dzīvnieku mocīšanā, bet patiesībā ķēdes ir tīri tādas simboliskas – zilonis, ja tāda vajadzība rodas, tādu ķēdi var pārraut kā špicku! Ikdienā tās nodrošina to, ka bez liekas vajadzības lielie zvēri nekur neaizvazājas un nepazūd, bet, protams, gadās arī eksesi. Piemēram, attēlā redzamajai kundzei šausmīgi garšo arbūzi, un kādu dienu, kad krālā ieradies kungs, kura automobiļa kravas kaste pielādēta pilna ar arbūziem, kundze ķēdi pārrāvusi, un – hops, hops – dažās sekundēs divi arbūzi pazūd! Tāpat citreiz ziloņi mēdz norauties no ķēdes naktī, un tad no rīta krāla saimniekiem zvana kaimiņi fermeri, sak’, nāciet pakaļ saviem zvēriem, un līdzi ņemiet naudas, ar ko samaksāt par no plantācijas noēstajiem banāniem. Turklāt, mēs taču savus suņus arī turam saitītēs, vai ne? Un proporcionāli pret izmēriem, man šķiet, ka mūsu suņu siksnas sanāk pat jaudīgākas nekā ziloņa ķēdīte!