Tu šeit visticamāk iemaldījies pavisam nejauši, bet nebaidies, tūdaļ izstāstīšu visu, kas tev jāzina. Tomēr, ja ieradies kā sens lasītājs, meklēdams jaunumus, tad nākamo rindkopu droši vari izlaist, un sākt lasīt uzreiz no aiznākamās. Tātad, 2015. gada aprīlī tieši pus gadu pēc kāzām (manām un Karīnas – mēs apprecējāmies) devāmies kāzu ceļojumā, ko mīlīgi saucām…
Šonedēļ mums bija pavisam neparasta nedēļa – pirmo reizi uzņēmām viesus Āzijā un līdz ar to arī paši pārslēdzāmies atpūtnieku režīmā. Galvenais secinājums – tas nav priekš manis. Man labāk patīk sisties pa putekļiem un censties izdomāt, kā to vai šito izdarīt lētāk, kā redzēt un piedzīvot vairāk u.t.t. u.t.t. Katru reizi, kad sanāk pārvarēt…
Priecīgus ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu! Kad vasaras vidū atgriezāmies mājās, biju sarēķinājis, ka visu ceļojumu paspēšu aprakstīt līdz ziemas sākumam, tad vēl ātri, ātri sataisīšu smukus izmaksu grafikus, vēl šādus tādus sīkumus, un jauno gadu varēšu iesākt ar labi padarīta darbiņa sajūtu. Izrādās, ka dzīvot īsto dzīvi ir bišķiņ citādāk, nekā biju pieradis tajos…
Mana dzīve lēnām sāk sakārtoties, tāpēc tagad centīšos atgriezties pie regulārākiem mūsu piedzīvojumu aprakstiem. Šoreiz vari paskatīties, kā ciemojamies pie ziloņiem – invalīdiem, bet vispār pavadām vienu no laiskākajām nedēļām visa ceļojuma laikā.
Tā kā šodien aprit apaļš mēnesis, kopš pēdējā raksta publicēšanas kvortālā karijs.lv, saskatu nepieciešamību atgādināt par sevi. Jā, mēs joprojām esam dzīvi, bet, izrādās, atbraucot mājup pēc tik ilgas prombūtnes, iejušanās atpakaļ parastās dzīves ritmā nav nemaz tik viegls uzdevums. Dzīvoklīti jau bijām sameklējuši laicīgi (dzīvojam 17 kvadrātmetros, agrāk nemaz nezināju, ka tik mazas platības…
Šī, visticamāk, būs pēdējā atskaite pirms atgriešanās mājās. Tas ir, ja vien nepamanīšos sastrādāt vēl vienu trīs diennaktīs, ko pavadīsim vilcienā līdz Maskavai. Bet rakstīšana pa ceļam ir gana sarežģīta, jo iepriekšējā vilcienu pieredze liecina, ka par iespēju lādēt ierīces notiek visai skarba cīņa – uz visu vagonu (56 cilvēki; katram vismaz pārītis lādējamu ierīču) ir…
Sveicināti, Lai gan nedēļas lielo pusi pavadījām Mjanmā, šīs atskaites lielākā zvaigzne ir Taizeme, jo pēc vairākiem mēnešiem nabagu un/vai musulmaņu valstīs, mēs beidzot, beidzot, beidzot esam civilizācijā! Siers, kafija un trotuāri, protams, nav tas, kas visvairāk raksturo Taizemi, bet tās bija lietas, par kuru eksistenci bijām praktiski aizmirsuši, un te pēkšņi… Tu nevari iedomāties,…
Kā sieva mani pameta, un es gāju uz ezeru slīcināties jeb brīnumskaistā kontrastu zeme Mjanma. Par Mjanmu vairāk varēsi izlasīt bilžu parakstiņos, bet pagaidām izskaidrošu un atrunāšu visu, kas izskaidrojams un atrunājams. Šis, šķiet, ir lielākais laika periods, kam esmu ļāvis paslīdēt garām, neuzrakstot nevienu atskaiti. Mēs šobrīd esam Indonēzijā, un zini, kā ir…
Lai gan mūsu Ārlietu ministrija (līdzīgi kā lērums citu valstu atbilstošās iestādes) iesaka izvairīties no Mjanmas lielākās daļas apmeklēšanas, kā arī brīdina mūs par augstiem terorisma draudiem, ienākošais tūrisms Mjanmas Savienībā aug ārkārtīgi strauji, pēdējo piecu gadu laikā tas ir seškāršojies un tagad sasniedz 4,5 miljonus ceļotāju gadā. Tas gan vienalga ir divreiz vairāk nekā…
Gandrīz trešo daļu šīs nedēļas pavadījām uz upes kuģa, kurā bez mums brauca zirgi, cietumnieces (un, protams, līdz ar cietumniecēm bruņoti sargi) un milzīgs daudzums māla krūku. Turklāt mēs tikām ievietoti kuģa priekšgalā, kur jādzīvo kopā ar apkalpi. Visādi citādi – piedzīvojām orveliskus mirkļus Mjanmas pupiņu galvaspilsētā Katā, kā arī pavadījām dažas laiskas dienas Mandalajā.…
Mjanma! Beidzot Mjanma! Jau pirms kāda pus gada biju izlēmis nekad vairs netaisnoties par to, ka rakstu reti, ar kavējumiem, nekvalitatīvi un vispār esmu ārkārtīgi nepatīkams tips, tomēr šoreiz atkal mirdz acis un gribas biškucīt pasūdzēties. Pēc iepriekšējā raksta/atskaites biju stingri nolēmis mazliet saraut un, ja ne atgūt iekavēto, tad vismaz neatpalikt vēl vairāk. Ar…
Vēl pavisam pēdējā nedēļa Indijā, goda vārds! Šī, starp citu, atkal bija puslīdz normālā nedēļa – valsts ziemeļaustrumos ļaudis tik bieži tūristus nav redzējuši, tāpēc sāk palikt jaukāki, draudzīgāki un visādi citādi skaistāki. Kā jau droši vien nojaut no galvenās bildes, bez jaukajiem ļaudīm šonedēļ vēl satikām arī degunradžus (Indijas degunradžus latīniski sauc Rhinoceros unicornis, tāpēc…