Mīļā Albānija un dullie albāņi

Sveicieni no Maķedonijas galvaspilsētas Skopjes. Lai galīgi nezaudētu savu stilu, arī šo ierakstu sākšu ar runām par laika apstākļiem. Pagājušajā nedēļā sociālajā tīklā „Facebook” kādai ar Latvijas vasaru neapmierinātajai paziņai apsolīju aizsūtīt karstumu. Ņemot vērā dažādas ķibeles pastā un muitās, prognozēju, ka sūtījums līdz Latvijai nonāks pēc nedēļas un skatos, ka viss gājis gludi, solījums…

Tūrists vai ceļotājs? Uzmanības centrā un perifērijā

Sēžu Albānijas pilsētā Škodrā kādā nelielā hostelī, ir pienācis vakars, saule beidzot notinusies, un esmu uz lieveņa. Man blakus sēž valoniete, tālāk britu puišelis blenž vienā punktā. Hosteļa līdzīpašnieks Džeisons izklājis uz pakāpiena segu, atgūlies un skaļi krāc. Neviens pārāk nealkst pļāpāt, jo visi šeit esošie ceļo jau krietnu laiku un pavisam noteikti ir pamanījušies…

Sarkanais brīdinājums, apnikums un dubultais espresso

Esmu slikta un slinka rakstītāja, skatos, mans pēdējais ieraksts bijis pirms divām nedēļām, tāpēc tagad nāksies atskaitīties dubultā. Šobrīd esam Melnkalnē, kurā, kā izklausās, kādreiz varētu būt jāpiedzīvo referendums par otro valsts valodu. Paši zināt, par kuru. Es zinu, ka izklausīšos pēc nelietes, jo draugi Latvijā šobrīd salst nost un noteikti labprāt mainītos ar mums…

Mēs, serbu ciema slavenības, kalnā kāpēji un dzīvnieku glābēji

Esam Serbijā tikai piecas dienas, bet jau pamanījāmies izķemmēt Belgradu, kļūt par maza serbu ciema slavenībām un uzkāpt valsts augstākajā kalnā. Būtu skrējuši vēl, bet +43 grādi liedz mums normāli elpot, tāpēc jāapstājas, jāatjauno ūdens daudzums organismā un jāpastāsta, kas sastrādāts. Mūsu pirmā nakts Serbijā izvērtās par dramatisku kaķēna glābšanas operāciju. Kamēr kaut kur pa…

Kurš muļķis vispār ēd dārzeņus?

Trivializējot Balkānu valstu vēsturi, tieši serbi ir tie, kas pamanījušies pamatīgi sadot pa murmuli gandrīz visiem saviem šobrīd jau neatkarīgajiem kaimiņiem, tāpēc tagad esam Serbijas galvaspilsētā Belgradā, lai klausītos, kas viņiem par visu šito sakāms. Pirms nonākt Serbijā, pastāstīšu, kā mums klājās Bosnijas un Hercegovinas (BiH) galvaspilsētā Sarajevā. Vispār jau diezgan varena pilsēta, jo 1914.gada…

Uzdzīve Ramadāna laikā un pirmais nopietnais „piz**c, cik viss ir slikti!”

Esam Bosnijas un Hercegovinas (BiH) galvaspilsētā Sarajevā. Šobrīd ir Ramadāns – islāma kalendāra devītais mēnesis, kad islāmticīgie dienas gaišajā laikā atturas no visiem miesas priekiem, arī ēšanas un dzeršanas. Man vienmēr šķitis, ka neēdis cilvēks ir dusmīgs cilvēks (varbūt tieši tāpēc vairākās pasaules valstīs, satiekot paziņu, parasti apvaicājas „vai tu jau esi ēdis?” mums tik ierastā…

Trīs laimīgas dienas

Esam tikuši līdz Bosnijai un Hercegovinai. Jau atkal – pirmais sastaptais cilvēks, degvielas uzpildes stacijas darbinieks, bija jauks, tātad tā ir laba zīme. Arī pēdējās trīs dienas Horvātijā mums pagāja labā zīmē ar prieku par sirsnīgiem tautiešiem. Tātad vienā no slinkajām dienām (arvien biežāk atļaujamies nekustēties, jo esam pamanījušies pamatīgi nogurt) Harijs nolēma uzrakstīt vēstuli…

Esam briesmoņi un mums ir kauns

Karstums neatkāpjas, taču mana vakardienas izkliegtā vēlme, beidzot uzvilkt jaciņu ar garām piedurknēm, ir piepildījusies. Nezinu, iespējams, tāpēc, ka ir pusnakts. Tātad par visu pēc kārtas. Pēdējās divas dienas pavadījām Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā. Varbūt jums radīsies aizdomas, ka apmeklēto valstu valdības mūs piekukuļo, lai mēs lielītu un celtu saulītē maršruta pieturvietas, taču jau atkal –…

Kā „McDonald’s” mūs glābj un kā mūsu miesas top tīras

Pie mums joprojām ir ļoti karsts un, atzīšos, mēs jūs mazliet apsmejam un vienlaikus arī apskaužam par tiem solītajiem 27 grādiem nedēļas nogalē. Visa ceļojuma laikā mums lijis, šķiet, vienu vai pat nevienu reizi un nu jau gandrīz mēnesi gaisa temperatūra pārsniedz 30 grādus. Es tik ļoti beidzot vēlētos uzmest vieglu jaciņu un normāli elpot!…

Kā ir būt nabagiem lielā tūrisma galamērķī?

Mūsu viesošanās Ungārijā ir noslēgusies daudz labāk nekā būtu varējuši cerēt – pirmo reizi izmantojām couchsurfing.com reģistrēto cilvēku labvēlību un pie reizes iepazināmies ar ļoti inteliģentu, jauku, viesmīlīgu un, jā, arī izskatīgu ungāru vārdā Gabor. Bet par visu pēc kārtas. Pirmā apskates vieta Ungārijā bija Egēra, kas arī bieži tiek minēta tūristiem paredzētos bukletos. Mēs…

Mana sirds ir bišķiņ nolaupīta

Skatos, ka sen neko neesmu rakstījusi, bet tas taču nekas, vai ne? Lai arī mēs jau esam labā gabalā, vēl mazliet vēlos parunāt par Ukrainu, un tad jau arī par pārējo. Ceļojuma laikā no Ukrainas iebraucām un izbraucām kopā trīs reizes. Pirmo reizi, kad vienkārši devāmies uz Ļvovu un citām pilsētām, otro reizi, kad pēc…

Kā mēs nosvinējām

Esam nosvinējuši savu pirmo mēnesi svešumā. Aprunājos internetā ar draugiem: viens saka, šķiet, ka esam prom mūžību, otram ir sajūta, ka mēs braucām prom tikai vakar. Kā mēs paši jūtamies? Es nezinu, it kā tiešām braucām prom tikai vakar, bet tā diena, kad pavadījām pirmo nakti Lietuvā, šķiet kā gadu sens notikums. Es mazliet pastāstīšu,…