Sarkanais brīdinājums, apnikums un dubultais espresso

Esmu slikta un slinka rakstītāja, skatos, mans pēdējais ieraksts bijis pirms divām nedēļām, tāpēc tagad nāksies atskaitīties dubultā. Šobrīd esam Melnkalnē, kurā, kā izklausās, kādreiz varētu būt jāpiedzīvo referendums par otro valsts valodu. Paši zināt, par kuru. Es zinu, ka izklausīšos pēc nelietes, jo draugi Latvijā šobrīd salst nost un noteikti labprāt mainītos ar mums…

Mēs, serbu ciema slavenības, kalnā kāpēji un dzīvnieku glābēji

Esam Serbijā tikai piecas dienas, bet jau pamanījāmies izķemmēt Belgradu, kļūt par maza serbu ciema slavenībām un uzkāpt valsts augstākajā kalnā. Būtu skrējuši vēl, bet +43 grādi liedz mums normāli elpot, tāpēc jāapstājas, jāatjauno ūdens daudzums organismā un jāpastāsta, kas sastrādāts. Mūsu pirmā nakts Serbijā izvērtās par dramatisku kaķēna glābšanas operāciju. Kamēr kaut kur pa…

Trīs laimīgas dienas

Esam tikuši līdz Bosnijai un Hercegovinai. Jau atkal – pirmais sastaptais cilvēks, degvielas uzpildes stacijas darbinieks, bija jauks, tātad tā ir laba zīme. Arī pēdējās trīs dienas Horvātijā mums pagāja labā zīmē ar prieku par sirsnīgiem tautiešiem. Tātad vienā no slinkajām dienām (arvien biežāk atļaujamies nekustēties, jo esam pamanījušies pamatīgi nogurt) Harijs nolēma uzrakstīt vēstuli…

Mana sirds ir bišķiņ nolaupīta

Skatos, ka sen neko neesmu rakstījusi, bet tas taču nekas, vai ne? Lai arī mēs jau esam labā gabalā, vēl mazliet vēlos parunāt par Ukrainu, un tad jau arī par pārējo. Ceļojuma laikā no Ukrainas iebraucām un izbraucām kopā trīs reizes. Pirmo reizi, kad vienkārši devāmies uz Ļvovu un citām pilsētām, otro reizi, kad pēc…

„Dresēto roņu šovs” pasaules neatzītā valstī – Piedņestrā

Esam atpakaļ no Piedņestras. Jūs nespējat iztēloties to prieku, kādu mēs izjutām, esot atpakaļ “normālajā pasaulē”. (Šobrīd esam Odesā). Nē, mums nenotika nekas slikts, tieši otrādi – viss notika daudz labāk nekā lasīts citu ceļotāju pieredzēs, tāpat satikām jaukus un sirsnīgus cilvēkus un nesamaksājām NEVIENU kukuli. Mazliet atkāpšos un pastāstīšu, kas ir Piedņestra tiem, kas…

Skumjajā labo cilvēku zemē Ukrainā beidzot tiekam pie piedzīvojumiem

Esam viesnīcā Kameņec-Podoļskā (Izgūglēju, bet netieku gudra, kā šo pilsētu pareizi nodēvēt latviski). Beidzot esam tikuši pie dušas un interneta, tāpēc, šķiet, visu dienu pavadīsim, izmantojot šīs it kā tik pašsaprotamās ērtības, kas mums ceļojumā bieži ir liegtas. Nē, nē, es nesūdzos, man viss ļoti labi patīk un esmu apmierināta ar savu izvēli – doties…

Paldies visiem!

Beidzot tas ir noticis, un mums tiešām izdevies uzsākt savu lielo ceļojumu. Protams, mēs esam baigie malači un kas tik nē, bet tas patiešām nebūtu izdevies, bez dažādu personāžu līdzdalības un palīdzības. Mēs gatavošanās periodā tiešām izjutām milzu atsaucību no visām pusēm, atbalstu mūsu idejai, katrs iesaistījās pa mazumiņam (kāds arī pa lielumiņam), bet kopā…

Harijs Egliens

Kāpēc mēs nebarojam savu bērnu?

Izveidot blogu, lepni par to paziņot visai pasaulei, un tad tajā neko nerakstīt ir kā laist pasaulē bērnu, bet nedot viņam ēst. Varbūt tas nav veiksmīgākais salīdzinājums, tomēr atminos, ka pēc karijs.lv palaišanas secināju – to mēs radījām kopā ar Hariju, tātad tas ir mūsu bērns. Tātad mēs nebarojam savu bērnu. Kāpēc mēs to nebarojam?…

Kā mana bize devās pasaulē darīt labus darbus

Īstenam latvietim savā dzīvē vismaz vienreiz jāatkārto citu īsteno latviešu īstenā rīcība. Izvēle ir plaša: var uzcept skandalozas piparkūkas vai uzspļaut monogāmijai. Es no piedāvātā rīcību klāsta izvēlējos pataisīt par publisku pasākumu šķiršanos no savas kuplās galvas rotas. Biju mazliet pieticīgāka un tā vietā, lai filmētu un bļautu, uzņēmu dažas apšaubāmas kvalitātes fotogrāfijas. Atvainojos, protams,…

Latvieši ir visur!

Latvieši ir visur!

Intereses pēc “Google Analytics” apskatīju “Karija” lasītāju atrašanās vietas – valstis, no kurām notika pieslēgšanās karijs.lv. Ja pieņem, ka lielākā daļa lasītāju ir ar saknēm Latvijā, tad patiesi latvieši ir visur! Irākā, Svālbārdā, Omānā, Jaunzēlandē, Kanādā, ASV, Indijā, Taizemē, Ķīnā un citur.

Grēksūdze, taisnošanās, izmisums un patīkama pēcgarša

Būsim godīgi, tik daudz uzmanības un vēlējumu – gan jauku, gan ne tik ļoti – mums ir kas ļoti neierasts. Ilgi domājām, kā reaģēt uz, mūsuprāt, nepamatotu kritiku – taisnoties, ka mēs dzīvojam gluži kā Džons F. Kenedijs būtu gribējis, un biežāk jautājam, ko varam darīt valsts labā, nevis gaidām, lai valsts mums visu dod,…